Kā mērkaķis par cilvēku kļuva.

Vakar uz kalna, kamēr es mierīgi vilku dūmu, skatijos nekurienē un mazliet atpūtos, no manis pāris metrus nostāk stāvēja sīkais (viens no bara). Gadi 10 aptuveni. Kad es biju pabeidzis savu indes kociņu, es saņēmu komentāru, ka ar mani neesot interesanti runāt. Nu, es zinu, ka es varbūt neesu pati komunikatīvākā būtne rajonā, bet jobanijvrot, ja tu uz mani skaties kādas 2 minūtes un nesaki ne vārda, tad jā - ar mani nav interesanti runāt.

Labi, tas tāds garāks ievads galvenajai problēmai par ko es gribēju rakstīt. Problēma ir - kur ir zudusi vēlme izzināt? Ja tu uz mani blenz 2 minūtes, tātad tu taču kaut ko gribi, vai ne? Tad kāpēc neizmantot to manuālo, nedatorizēto lietu, ko tu vienmēr nēsā līdzi (es par smadzenēm runāju) ,un vienkārši paprasīt man? Viss ir iegrimis vienā lielā google search’ā. Vajag uzzināt kā slaucīt dirsu - pagūglēšu. Vajag uzzināt kāpēc pisuārā nevar atstāt lāci - pagūglēšu. Sasodīts, ja esmu slims tad kam man ārstu - iegūglēšu simptomus.

Respektīvi, ko es gribu teikt ir tas, ka viss tiek pasniegts uz paplātes. Kaut kur ir pazudis tas dzinis, vismaz vairumam cilvēku, kas liek izzināt lietas. Tiek iepotēts ko tu gribi un pēctam tiek pasniegts uz paplātes kā lielākā, sulīgākā dāvana ever. Mūzika, stils, paradumi, sociālās normas, nu viss praktiski. Lasīšana, kas attīsta da bļin visu praktiski vispār ir pamesta novārtā, jo redz tas ir “grūti” vieglāk ir paskatīties kā kāds vidusmēra pidars ar pus mērkaķa-pus cilvēka smadzeni moka jēlu dziesmu pa TV, jo tā viņš kļūs slavens visā Latvijas ciematā. Izcils role-model visiem vecumiem, galvenais, ka viņš ir smuki saģērbies un “vismaz viņš kautko dara!”. Kur palikusi kvalitāte? Šovbizness mēģina atrast robežu kur cilvēks beidzot teiks:”Nu bļa, šito sūdu gan es vairs nevaru panest!” .Līdz tam var barot visasiņaināko, smirdīgāko caureju kāda vien ir, jo cilvēki metīs naudu uz to pusi jebkurā gadijumā.

Kā tas sasaistās ar vēlmi izzināt? Ļoti elementāri - jo vairāk mēslu tev sabāž galvā, jo mazāk vietas paliek normālām zināšanām. Viss tiek pārklāts ar miglas apvalku un personai zūd vēlme izzināt vēsturi, psiholoģiju, mākslu - izvēlies savu subjektu no ļoti plaša spektra. Galvenais ir noskatīties spīguļojošos, dancojošos kraukļos, jo tas ir tas “ko tagad pa teļuku rāda un ir stiļna, man patīk jo man teica, ka savādāk es esmu gejs un pidars un neko nesaprotu no dzīves”. Kā mērkaķis par cilvēku kļuva? Izzinot. Evolūcija ir apstājusies, vai piedzīvo lejupslīdi, tā vien šķiet.

Ohh yea, ja tu esi ticis līdz beigām, tad zini, ka es vakar turpat uz kalna redzēju arī mazo Antonu kautiņu. Iemesls - neredzēju. Nekas, galvenais “iepist kādam pa jebaļņiku”, jo tā dara džeki no “Jersey Shore”.